Konflikts Tuvajos Austrumos šobrīd liek uzmanīgi sekot līdzi notikumiem ne tikai politiķiem, bet arī ikvienam, kurš plāno savus ikdienas izdevumus.
Galvenais secinājums pēc Saeimas komisijas sēdes 4. martā ir piesardzīgi mierīgs – ja vien nemieri neieilgs, Latvijas ekonomika tos būtiski nesajutīs. Tomēr amatpersonas atzīst, ka situācija mainās burtiski pa stundām, tāpēc prognozes, kas ir spēkā šodien, rīt var nākties mainīt. Pašlaik lielākā ietekme ir redzama tieši energoresursu cenās, taču rēķini par apkuri un gāzi Latvijā pagaidām ir stabili.
Kāpēc degvielas un gāzes cenas reaģē tik strauji
Lai gan lielākā daļa Persijas līča valstu naftu un gāzi pārdod Āzijas tirgum, globālajā ekonomikā viss ir saistīts. Drošības dēļ vairāki lieli ražošanas objekti tādās valstīs kā Saūda Arābija, Irāna un Katara ir uz laiku pārtraukuši darbu. Tas nav tāpēc, ka tie būtu sagrauti, bet gan piesardzības nolūkos, lai izvairītos no liekiem riskiem. Tomēr pat šāda īslaicīga dīkstāve liek biržām reaģēt – dabasgāzes cena Eiropā jau ir pakāpusies par 30 % līdz 40 %, bet nafta kļuvusi dārgāka par aptuveni 15 %.
Eiropai īpaši svarīga ir Katara, jo tā nodrošina gandrīz desmito daļu no visa sašķidrinātās gāzes importa. Papildu spriedzi rada kuģošanas ierobežojumi Hormuza šaurumā, kas ir viena no pasaules svarīgākajām “asinsritēm” naftas un gāzes pārvadājumiem. Klimata un enerģētikas ministrija skaidro, ka tiešas piegādes no šī reģiona mūs ietekmē mazāk nekā agrāk, jo Eiropa tagad vairāk paļaujas uz ASV un Norvēģiju. Tomēr, ja Āzijas valstis vairs nevarēs nopirkt gāzi no Kataras, tās sāks pārsolīt Eiropas pasūtījumus citviet, un tas neizbēgami dzīs cenas uz augšu visā pasaulē.
Vai Latvijā pietiks energoresursu
Labā ziņa ir tāda, ka Baltijas reģiona energoapgāde šobrīd tiek vērtēta kā ļoti stabila. Mēs nedabūjam dabasgāzi pa tiešo no Kataras, tāpēc piegāžu pārrāvumi mūs tiešā veidā neskar. Latvijas gāzes krātuves pēdējās dienās nav piedzīvojušas strauju krājumu kritumu, un piepildījums joprojām ir pietiekams. Tam palīdzējis arī salīdzinoši siltais laiks un tas, ka pēdējā laikā vairāk elektrības izdevies saražot ar vēja parkiem un saules paneļiem.
Stabilitāti reģionā nodrošina arī tas, ka kaimiņvalstīs esošie termināļi – gan Klaipēdā, gan Inko terminālis Somijā – darbojas bez traucējumiem un pēc plāna. Eksperti uzsver, ka pašlaik nav nepieciešams iedarbināt nekādus ārkārtas plānus vai ierobežojumus. Rezerves ir pietiekamas, lai mēs justos droši. Vienīgais reālais risks Latvijai šobrīd ir cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās, jo īpaši dīzeļdegvielai un aviācijas degvielai, ja konflikts reģionā turpināsies ilgāk par mēnesi.
Netiešā ietekme uz ekonomiku un tūrismu
Ekonomikas ministrijas pārstāvji norāda, ka tiešā tirdzniecība starp Latviju un Irānu ir niecīga, tāpēc šeit lielu zaudējumu nebūs. Kopumā Tuvo Austrumu reģions veido tikai nelielu daļu no mūsu eksporta un importa, un galvenais tirdzniecības partneris tur ir Turcija. Tomēr ietekme būs jūtama caur loģistikas ķēdēm – ja lidmašīnām un kuģiem nākas mainīt maršrutus, pieaug transportēšanas izmaksas un piegādes laiks.
Ja konflikts beigsies tuvāko nedēļu laikā, Latvijas iekšzemes kopprodukts to praktiski nesajutīs. Taču, ja tas ieilgs, eksperti prognozē nelielu bremzēšanos ekonomikas izaugsmē. Tas saistīts ar globālo nenoteiktību – investori kļūst piesardzīgāki, un aizņemšanās izmaksas var pieaugt. Tāpat var mainīties tūrisma plūsmas, jo cilvēki var izvairīties no ceļošanas uz reģioniem, kas atrodas tuvu konflikta zonai. Pagaidām gan energoresursu cenu lēciens nav tik dramatisks, kādu mēs to piedzīvojām 2022. gada sākumā
